Augstsprieguma motoru koronaizlādes apdraudējumi un īpašības

Sep 26, 2023

Atstāj ziņu

Augstsprieguma motoru koronaizlādes draudi un īpašības

 

Augstsprieguma dzinēju ražošanas procesā, ja pati izolācijas konstrukcija ir bojāta vai ražošanas procesā rodas problēmas ar spoles aptīšanu, formēšanu vai gala nostiprināšanu, šādas problēmas var rasties viegli.

 

Elektriskais lauks uz izolētās spoles virsmas augstsprieguma motora statora tinuma galā un iecirtuma daļā radiālajā ventilācijas kanālā ir augsts un nevienmērīgi sadalīts, un, kad vietējais lauka stiprums sasniedz kritisko lauka intensitāti, gāze tiek lokāli jonizēta vai elektroni saduras un izdalās, veidojot nepārtrauktu "elektronu sabrukšanas" izlādes ķēdes reakciju. Šajā laikā uz jonizētās izolācijas spoles virsmas parādās zila fluorescence, tas ir, elektrības parādība. Korona rada termiskus efektus un ozona un slāpekļa oksīdus, kas bojā izolāciju.

 

Ja statora termoreaktīvo izolācijas spoles virsmas slānis un rievas siena ir sliktā saskarē vai nestabilā un kanālā elektromagnētiskā spēka svārstību dēļ kontaktpunkts tiek nekavējoties atdalīts, izraisot elektrisko dzirksteles izlādi tvertnē, lai lokāla temperatūra paaugstinās, sasniedzot simtiem līdz pat tūkstošiem grādu pēc Celsija, izolācijas virsma ir pakļauta nopietnai galvaniskajai korozijai, kas ļoti īsā laikā rada traipus un plankumus līdz 1 mm un vairāk, un elektrokorozīvā daļa mainās atkarībā no vibrācijas un saskares apstākļiem, nevis regulāras izmaiņas, kā rezultātā izolācija sabojājas.

TU-11

Salīdzinot ar citiem izolācijas materiāliem, gaiss ir vairāk pakļauts koronaizlādei. Tāpēc augstsprieguma motora spoles ietīšana, gala pievilkšana un iegremdēšanas process ir kontroles atslēga.

 

Kādas ir korona izlādes pazīmes?

TU-22

Augstsprieguma motora pārbaudes un darbības laikā dažkārt ir dzirdama "šņākšana", ko mēs saucam par korona izlādes skaņu.

 

Korona izlādei ir raksturīga "svilpojoša" skaņa, dažreiz vājš mirdzums: lādiņa izlāde rodas, ja uz vadītāja atrodas gals ar nelielu izliekuma rādiusu. Korona izlāde var būt vai nav vērsta noteiktā virzienā.

 

Kad elektrība tiek izlādēta, lauka stiprums gala tuvumā ir spēcīgs, gāze gala tuvumā ir jonizēta, un lādiņš var atstāt vadītāju; Lauka stiprums prom no gala ir strauji novājināts, un jonizācija ir nepilnīga, tāpēc var noteikt tikai nelielu strāvu.

 

Korona izlāde var būt nepārtraukta vai pārtraukta impulsa izlāde. Korona izlādes enerģijas blīvums ir daudz mazāks nekā dzirksteļaizlādes enerģijas blīvums. Dažos gadījumos, ja tiek paaugstināts uzgaļa vadītāja potenciāls, vainags attīstās par dzirksteli, kas ved uz citu objektu.

 

Korona veidošanai nepieciešamā elektriskā lauka nelīdzenuma pakāpe lielā mērā ir saistīta ar gāzes veidu. Negatīvā gāzē koronaizlāde rodas, ja elektrods ir lodītes plakne un atstarpe starp elektrodiem ir sfēras rādiuss. Un otrādi, ja gāze nav elektronnegatīva, koronaizlāde netiek radīta.

 

Korona izlādes polaritāti nosaka elektroda polaritāte ar nelielu izliekuma rādiusu. Ja elektrodam ar nelielu izliekuma rādiusu ir pozitīvs potenciāls, rodas pozitīva koronaizlāde un otrādi. Turklāt korona izlādi var iedalīt arī līdzstrāvas koronā, maiņstrāvas koronā un augstfrekvences koronā atbilstoši piegādātā sprieguma veidam. Atbilstoši klātesošo koronaelektrodu skaitam to iedala vienpolārā vainagā, bipolārā vainagā un daudzpolu koronā.

Nosūtīt pieprasījumu